Vispasaules letenieku saiets
2026. gada 17.-19. jūlijā biedrība izmēģināja savus spēkus publiska pasākuma rīkošanā. Aktīvs sagatavošanās process sadarbībā ar leteniecēm Ritmu Prokopčenko un Larisu Stradiņu ilga vairākus mēnešus. Pasākuma ideja bija vēlreiz sapulcināt Letēs pasaulē izklīdušos Gulbenes zvērsaimniecības darbiniekus un Letu ciemata iedzīvotājus, viņu bērnus un mazbērnus.
Dizains: Rolands Krutovs.
Ekspozīcijas atklāšana Iršos
2026. gada 6. jūnijā tikāmies Iršos, lai atzīmētu Hiršenhofas kolonijas 260. gadadienu, un svinētu ekspozīcijas "Hiršenhofa" atklāšanu atjaunotajā Iršu muižas klētī - magazinā. Mūsu ieguldījums bija lekcija par kolonijas vēsturi.
Sātu veirs taisē pots
Otrā Sēlijas tradīciju burtnīca (2026) veltīta sēļu mājai-celtniecībai, būvelementiem, dzimtu stāstiem un vietu stāstiem. No vienas puses, tā atklāj, kā 19.-20. gs. sēļi veidoja savas dzimtas mājas - ieguva īpašumā zemi, būvēja ēkas, vienlaikus veidojot ģimeni, dzimtu, bet, no otras puses -ainu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidojās Sēlijā, kad daudzas mājas tika pamestas, to iedzīvotāji emigrējuši, izsūtīti, zeme un īpašums nacionalizēti. Avotu publikācija balstīta LU HZF LVI Etnogrāfisko materiālu krātuvē glabātajos avotos. Izdevuma tapšanu atbalstīja ziedotāji, VKKF un Sēlijas kultūras programma.
Dizains-Kirils Kirasirovs.
Talkas Letēs
Kopš 2025. gada rudens biedrība ir kļuvusi par vienu no regulāro Letu talku organizatorēm.
Letes
Izdevums (2025) veltīts Gulbenes zvērsaimniecības un Letu ciemata vēsturei, analizējot gan vietas attīstības vēsturiskos, ekonomiskos un sociālos priekšnosacījumus, gan lejupslīdes un ekonomiskās un sociālās kopienas iziršanas iemeslus. Tāpat darbā raksturota zvērkopības nozares attīstība un lejupslīde dažādos laika periodos, kas mūsdienās nonākusi līdz kažokzvēru audzēšanas aizliegumam un raksturo globālas sociālas izmaiņas un mūsu attieksmi pret vidi.
Izdevums adresēts visiem tiem, kam interesē padomju okupācijas perioda ekonomiskās un sociālās dzīves dažādi aspekti un Latvijas apdzīvoto vietu izzušanas vēsturiskie, ekonomiskie un sociālie priekšnosacījumi.
Teksts: Agnese Neija. Dizains: Rolands Krutovs
Izdevuma tapšanu atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions,
Viļķenes pagasta vēstures avoti
Transkribēti Viļķenes pagasta tiesas un valdes sēžu protokoli, pieejami lejuplādei. Aut. Mārīte Purmale un Agnese Neija.
Vilkenes_p_tiesas_protokoli_1868-1871.pdf
Vilkenes_p_tiesas_protokoli_1879.pdf
Vilkenes_p_tiesas_protokoli_1880_1881.pdf
Sprostōks ēdīņs, styprōki ļauds
Sēlijas pirmā tradīciju burtnīca (2025) šodien uzskatāma par vispopulārāko biedrības izdevumu. Burtnīca veltīta sēļu ēdieniem un tradīcijām, dzimtu stāstiem un vietu stāstiem, balstīta uz LU HZF LVI Etnogrāfisko materiālu krātuvē glabātajiem avotiem.
Izdevums tapis pateicoties ziedotāju atbalstam, kas savākts sociālās saziņas vietnē Facebook.
Dizains-Kirils Kirasirovs.
Militārie dzelzceļi Latvijā 1915-1920
Biedrības otrais projekts militārās vēstures un industriālā kultūras mantojuma jomā ar LR AM, VKKF un LDZ atbalstu tika izdots 2024. gadā. Darbā pētīta I pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā militāriem nolūkiem izmantoto dzelzceļu tīkla efektivitāte karadarbības apstākļos abās frontes pusēs; izdarīti secinājumi par visu militāro dzelzceļu pāreju jaunizveidotās Latvijas valsts īpašumā un turpmāko dzelzceļa sistēmas attīstību, saglabājot piesaisti t.s. Krievijas platuma dzelzceļu tīklam.
Projekta komanda: teksts-Toms Altbergs; Ilze Freimane; kartogrāfija--Aivars Markots; zin. red.-Ēriks Jēkabsons; redaktore-Austra Celmiņa-Ķeirāne; dizains-Kirils Kirasirovs.
Sastādītāja Agnese Neija.
600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā-būvniecība, mērķi, ietekme
Lai gan biedrība reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 2018. gada 13. decembrī, ar pirmajiem panākumiem tā varēja lepoties tikai 2020. gadā, kad izdevās piesaistīt Zemgales plānošanas reģiona finansējumu izpētes projekta "600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme" pirmajai kārtai - pētniecībai. Iztrūkstošo finansējumu pirmajai kārtai toreiz piešķīra Viesītes novada pašvaldība. Izdevums nāca klajā 2022. gadā ar VKKF un LR Aizsardzības ministrijas atbalstu.
Projekta komanda: teksts-Toms Altbergs; Ilze Freimane; kartogrāfija--Aivars Markots; fotogrāfijas-Didzis Grodzs; zin. red.-Ēriks Jēkabsons; redaktore-Austra Celmiņa-Ķeirāne; tulkojums angļu valodā-Māra Kokina; dizains-Kirils Kirasirovs.
Sastādītāja un projekta vadītāja Agnese Neija.
